Somālilenda

Somālilendas Republika
Somālilendas Republika Jamhuuriyadda Somaliland; جمهورية أرض الصومال
Karogs	Ģerbonis
	Himna: somāļu: Samo ku waar;
	Location of Somālilenda
Galvaspilsēta	Hargeisa; 9°33′N 44°03′E / 9.550°N 44.050°E / 9.550; 44.050
Valsts valodas	Somāliešu ; Arābu (otrā valoda);
Demonīms	Somali
Valdība	Konstitucionāla prezidentāla republika
Neatkarība	no Somālijas
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Somālilendas šiliņš (SLSH)
Laika josla	EAT (UTC+3)
Interneta domēns	.so
Tālsarunu kods	++252 (Somālija)

Somālilenda (somāļu: Somaliland, arābu: أرض الصومال Arḍ aṣ-Ṣūmāl), oficiāli Somālilendas Republika (somāļu: Jamhuuriyadda Somaliland, arābu: جمهورية أرض الصومال Jumhūriyat Arḍ aṣ-Ṣūmāl) ir pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos pie Adenas līča. Somālilendas neatkarība starptautiski ir daļēji atzīta (atzīst viena valsts), de iure tā ir Somālijas autonoms reģions.^[3]^[4]^[5] Somālilendas Republikas neatkarība tika pasludināta 1991. gada 18. maijā un tā ir prezidentāla republika.

Vēsture

Kopš 1887. gada šī teritorija saucās par Britu Somāliju.

1960. gadā, pasludinot Britu Somālijas un bijušās Itālijas Somālijas atsevišķu neatkarību un pēc tam tām apvienojoties, tika izveidota jauna valsts — Somālijas Republika. Pašreizējās Somālilendas vadība apgalvo, ka valsts neatkarība sākusies tieši šai laikā un vēlāk tikai atjaunota.

1988. gadā ziemeļu klanu vadoņi, uzskatīdami, ka ziemeļu intereses netiek pienācīgi ievērotas, sacēlās pret dienvidnieku veidoto diktatora Barres valdību. Sacelšanās tika apspiesta ar lielu civilo upuru un bēgļu skaitu, tika nopostīta separātistu galvaspilsēta Hargeisa,^[6] taču tā līdz ar ilgstošo Ogadenas karu ievērojami novājināja režīmu un pēc dažiem gadiem tas sabruka.

Kopš 1991. gada apvienotā Somālijas valsts de facto vairs nepastāv. Bijušās Somālijas teritorijā bija izveidojušās daudzas "pavalstis", kuras vadīja klanu vadoņi, un arī Somālilendā 1994.-1996. gadā notika pilsoņu karš par kontroli pār transporta artērijām.^[6] Pēc tam sarunās izdevās rast kompromisu, un līdz 1997. gadam klani samierinājās. Tika izveidots jaukts klanu valdīšanas un demokrātijas pārvaldes modelis.^[6] Pēc tam Somālilendā situācija, salīdzinot ar pārējo Somāliju, bija salīdzinoši mierīga un dzīves līmenis bija augstāks.

2001. gadā pieņēma konstitūciju, kas nostiprināja pārvaldes sistēmu.^[6] 2003. gadā notika formāls referendums, kurā aptuveni 99 % balsotāju apstiprināja neatkarību un Somālilendas konstitūcijas pieņemšanu.

Somālilendai ir robežstrīds ar blakus esošo Puntlendu. Apstrīdamā teritorija ietilpa Britu Somālijā, taču to apdzīvo puntlendiešiem radnieciski klani. Par teritorijas kontroli bieži notiek bruņotas sadursmes.

Neraugoties uz visām valstiskuma pazīmēm, Somālilenda gandrīz nav saņēmusi oficiālu starptautisku atzīšanu un neveicot tiešas kaujas akcijas, tā cenšas kaitēt Somālijas ārējiem sakariem.^[6]

Tomēr 2024. gada janvāra sākumā tika paziņots par vienošanos starp Etiopiju un Somālilendu, saskaņā ar kuru Etiopija atzīs Somālilendas neatkarību apmaiņā pret Etiopijas piekļuvi jūrai caur Somālilendas teritoriju.^[7] Kopš 2023. gada Somālilendu par valsti oficiāli dēvē Ķīnas Republika un izveidojusi tur pārstāvniecību.^[8] 2025. gada beigās Somālilendu oficiāli atzina Izraēla,^[9] kļūdama par pirmo šādu ANO dalībvalsti.^[10] Neoficiālā līmenī Somālilenda uztur kontaktus arī ar dažām citām valstīm, ieskaitot bijušo metropoli Lielbritāniju.^[11]

Iedzīvotāji

Kopējais iedzīvotāju skaits 2024. gadā bija aptuveni 6 200 000 cilvēku, lielākā daļa no tiem ir somālieši. Lielākās pilsētas - Hargeisa un Berbera.

Reliģija

Praktiski visi somālieši ir sunnītu musulmaņi (valsts reliģija). Daudzi iedzīvotāju sabiedriskās dzīves noteikumi un normas izriet no islāma likumiem un paražām, piemēram, vīrieši paspiež roku tikai vīriešiem, bet sievietes — tikai sievietēm. Alkohols ir aizliegts. Sievietēm ir balsstiesības un iespēja vadīt pašai savu biznesu, taču valstī norma ir meiteņu apgraizīšana un ķermeni sedzošs apģērbs.^[6] Atteikšanās no islāma pēc šariata likumiem sodāma ar nāvi, tomēr praksē to parasti aizvieto ar ilgstošu cietumsodu.^[6]

Valoda

Lielākā daļa Somālilendas iedzīvotāju runā vienā vai abās galvenajās valsts valodās: somāļu vai arābu valodā. Tomēr saskaņā ar 2001. gada Somālilendas Republikas konstitūcijas 6. pantu somāļu valoda ir atzīta par valsts oficiālo valodu. Arābu valodu apgūst skolā, tāpat kā angļu.

Saimniecība

Somālilendas ekonomika balstās uz mazattīstītu lauksaimniecību, zvejniecību un ostu pakalpojumiem. Ienākumi lielā mērā tiek gūti no darba ārzemēs (galvenokārt Rietumos un AAE), jo valstī valda bezdarbs un algas ir zemas.^[12] Somālilendas galvenais ienākumu avots ir dzīvu lopu eksports, īpaši uz Saūda Arābiju.^[6] Vienlaikus valstī valūtas nestabilitātes dēļ ir ļoti populāri bezskaidras naudas norēķini dolāros caur tālruni.^[12] Berberā atrodas liela osta, ko izmanto arī Etiopija, un starptautiskā lidosta, kura savulaik lietota kā rezerves lidlauks kosmoplānu nosēdināšanai.^[12] Notiek koku stādīšanas kampaņas, lai mīkstinātu karstumu pilsētās, īpaši Berberā.^[12]

Tūrisms

Tūrisms ir rets gan valsts juridiskā statusa dēļ, gan drošības dēļ. Tūristiem jāpērk militāra apsardze, izbraucot no galvaspilsētas, un agresīvas korupcijas dēļ jārēķinās ar papildu izdevumiem.^[13] Neraugoties uz valdības labajām attiecībām ar Izraēlu, iedzīvotāji nevēlas redzēt izraēliešus savā teritorijā, jo baidās no Jemenu kontrolējošajiem hutiešem, kas varētu ar tiem konfliktēt.^[13]

Atsauces

↑ Marc Lacey. «The Signs Say Somaliland, but the World Says Somalia». New York Times, 2006. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 2. februāris.
↑ «The UK Premjerministrs's Office Reply To The "Somaliland E-Petition"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
↑ Jeffrey Gettleman. «NEWS ANALYSIS; No Winners on the Horizon in Somalia's Long Battle With Chaos». The New York Times, 2009. gada 2. jūnijā. 4. lpp. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
↑ Īslaicīgās federālās Somālijas Republikas tiesības Arhivēts 2008. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.: "Somālijas Republikai ir šādas robežas. (a) Ziemeļi; Ādenas jūras līcis. (b) Ziemeļrietumi; Džibutija. (c) Rietumi; Etiopija. (d) Dienvid-dienvidrietumi; Kenija. (e) Austrumi; Indijas okeāns." (angliski)
↑ CIA — Pasaules faktu grāmata — Somālija Arhivēts 2016. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
1 2 3 4 5 6 7 8 «Starptautiski neatzītā Somālilenda atver vēstniecību Izraēlā: kas ir šī no Somālijas atšķēlusies teritorija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-06-28.
↑ Faisal Ali. «Somalia vows to defend sovereignty after Ethiopia-Somaliland deal». The Guardian (en-GB), 2024-01-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-18.
↑ «RepublicofSomaliland-Africa-MinistryofForeignAffairs,RepublicofChina(Taiwan)». en.mofa.gov.tw (angļu). Skatīts: 2025-12-26.
↑ Newsru.co.il. Нетаниягу объявил об официальном признании Республики Сомалиленд
↑ «TRT на русском - Анкара осудила признание Израилем «независимости» Сомалиленда». www.trtrussian.com (krievu). Skatīts: 2025-12-26.
↑ Department of the Official Report (Hansard), House of Commons, Westminster. «House of Commons Hansard Debates for 4 Feb 2004 (pt 3)». www.publications.parliament.uk. Skatīts: 2025-12-26.
1 2 3 4 ««54 nedēļas Āfrikā». Pēdējā zeme šajā ceļojumā – kā ķirsis uz tortes un punkts uz «i»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-14.
1 2 «База в Сомалиленде — Новый Русский Топ» (ru-RU). 2018-01-29. Skatīts: 2026-06-29.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somālilenda.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Somālilendas oficiālā tīmekļa vietne Arhivēts 2001. gada 1. martā, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[NYT-1] Marc Lacey. «The Signs Say Somaliland, but the World Says Somalia». New York Times, 2006. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2010. gada 2. februāris.

[Tukpmorttsep-2] «The UK Premjerministrs's Office Reply To The "Somaliland E-Petition"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 8. martā.

[3] Jeffrey Gettleman. «NEWS ANALYSIS; No Winners on the Horizon in Somalia's Long Battle With Chaos». The New York Times, 2009. gada 2. jūnijā. 4. lpp. Skatīts: 2013. gada 8. martā.

[4] Īslaicīgās federālās Somālijas Republikas tiesības Arhivēts 2008. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.: "Somālijas Republikai ir šādas robežas. (a) Ziemeļi; Ādenas jūras līcis. (b) Ziemeļrietumi; Džibutija. (c) Rietumi; Etiopija. (d) Dienvid-dienvidrietumi; Kenija. (e) Austrumi; Indijas okeāns." (angliski)

[5] CIA — Pasaules faktu grāmata — Somālija Arhivēts 2016. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)

[:1-6] 1 2 3 4 5 6 7 8 «Starptautiski neatzītā Somālilenda atver vēstniecību Izraēlā: kas ir šī no Somālijas atšķēlusies teritorija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-06-28.

[7] Faisal Ali. «Somalia vows to defend sovereignty after Ethiopia-Somaliland deal». The Guardian (en-GB), 2024-01-02. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-05-18.

[8] «RepublicofSomaliland-Africa-MinistryofForeignAffairs,RepublicofChina(Taiwan)». en.mofa.gov.tw (angļu). Skatīts: 2025-12-26.

[9] Newsru.co.il. Нетаниягу объявил об официальном признании Республики Сомалиленд

[10] «TRT на русском - Анкара осудила признание Израилем «независимости» Сомалиленда». www.trtrussian.com (krievu). Skatīts: 2025-12-26.

[11] Department of the Official Report (Hansard), House of Commons, Westminster. «House of Commons Hansard Debates for 4 Feb 2004 (pt 3)». www.publications.parliament.uk. Skatīts: 2025-12-26.

[:0-12] 1 2 3 4 ««54 nedēļas Āfrikā». Pēdējā zeme šajā ceļojumā – kā ķirsis uz tortes un punkts uz «i»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-14.

[:2-13] 1 2 «База в Сомалиленде — Новый Русский Топ» (ru-RU). 2018-01-29. Skatīts: 2026-06-29.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]